savārgt
savārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Arī saslimt.
Piemēri«Tu esi pavisam savārdzis.. Tevi grūti pazīt.»
- «Tu esi pavisam savārdzis.. Tevi grūti pazīt.»
- Liena atkal bija savārgusi un no rīta ilgi grozījās, kāsēja un pat aizelsās, pirms tika uz kājām.
- Tēvs drusku savārdzis - sūdzas par sāpēm krustos.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriĒstgribas nebij nemaz, pa dienu gulēju smagā miegā, naktīs nomodā vai nosvīdis mocījos nejaukos murgos. Smagas trīs nedēļas tā savārgu..
- Ēstgribas nebij nemaz, pa dienu gulēju smagā miegā, naktīs nomodā vai nosvīdis mocījos nejaukos murgos. Smagas trīs nedēļas tā savārgu..
- ..igaunis pārsaldējās, nedēļas četras pēc tam savārga ar klepu un karstumiem..
Avoti: 7-1. sējums