Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savēzēt
savēzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt. Īsu brīdi vēzēt.
Piemēri..viņš ņemas ap makšķeri, uzlikdams jaunu ēsmu, līdz beidzot, savēzējis pār galvu, slaidi ielidina atsvaru Daugavā.
Avoti: 7-1. sējums