savīst
savīst -vīstu, -vīsti, -vīst, pag. -vītu; intrans.
1.Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
PiemēriPagrabā nedrīkst būt caurvējš un temperatūras svārstības, jo tad augļi un saknes ātri savīst.
- Pagrabā nedrīkst būt caurvējš un temperatūras svārstības, jo tad augļi un saknes ātri savīst.
- ..visām puķēm bija nokārtas galvas un visas bija savītušas.
- Sarkanais māls gan spiež ceļgalu, bet es pamanos pamest apakšā savītušas zāles.
- pārn. Talants.. ātri izsīkst, savīst un iznīkst, ja to nebagātina kultūra.
1.1.Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriSavītusi tabaka.
- Savītusi tabaka.
1.2.pārn. Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriAp acīm un mutes kaktiņiem ēnoja daudz sīku krunciņu, seja bija pavisam savītusi.
- Ap acīm un mutes kaktiņiem ēnoja daudz sīku krunciņu, seja bija pavisam savītusi.
Avoti: 7-1. sējums