sačamdīt
sačamdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
PiemēriPavisam lēni Guba nokāpa uz grīdas, sačamdīja kaktā uz plaukta nelielu petrolejas lampu un aizdedzināja to.
- Pavisam lēni Guba nokāpa uz grīdas, sačamdīja kaktā uz plaukta nelielu petrolejas lampu un aizdedzināja to.
- Hlomovs, piecēlies sēdus, sačamdīja pie sienas pakārto svārku kabatā papirosu paciņu..
- Līčupītē daudz vēžu, seklajā straumē zem krastmalas velēnām viegli tos sačamdīt.
Avoti: 7-1. sējums