skandējums
skandējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (1).
PiemēriMirdza Šmithene nebija nekad īpaši piestrādājusi pie Raiņa dzejas skandējuma. Viņa, kā pati saka, runāja Raini tikai pēc izjūtas.
- Mirdza Šmithene nebija nekad īpaši piestrādājusi pie Raiņa dzejas skandējuma. Viņa, kā pati saka, runāja Raini tikai pēc izjūtas.
- Teiksmaini skanēja Laika veča balss «Uguns un nakts» prologā.. Tā nebija ikdienas runa, bet melodisks skandējums.
- ..jaunais [tēlojuma] piedāvājums, kurā liela nozīme piešķirta runas skandējumam un deklamācijai, ir pretstatā tai dabiskajai skatuves runai, kādu izkopušas B. Rūmniece, M. Šmithene un citi aktieri.
2.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (2).
3.Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (3).
4.pareti Paveikta darbība, rezultāts → skandēt [1] (4).
PiemēriVelta klusi pie sevis dzied, un viņai liekas, ka nevar atrast dziesmai vajadzīgo skandējumu.
- Velta klusi pie sevis dzied, un viņai liekas, ka nevar atrast dziesmai vajadzīgo skandējumu.
Avoti: 7-1. sējums