skolnieciskums
skolnieciskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skolniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Man gribētos cilvēka aktīvo mūža daļu nosacīti iedalīt trīs posmos. Pirmais - līdz iestājai augstskolā, kad galvenais ir skolnieciskuma princips: divreiz divi ir četri, enerģija nekad nezūd, tikai pārvēršas no vienas formas citā.»
- «Man gribētos cilvēka aktīvo mūža daļu nosacīti iedalīt trīs posmos. Pirmais - līdz iestājai augstskolā, kad galvenais ir skolnieciskuma princips: divreiz divi ir četri, enerģija nekad nezūd, tikai pārvēršas no vienas formas citā.»
- Starp skolu, skolmeistariskumu un skolnieciskumu ir stingri velkamas robežas.
2.Vispārināta īpašība → skolniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa darbi ātri raisās vaļā no skolnieciskuma mākslinieciskajā domāšanā, no nevarības profesionālās meistarības laukā.
- Viņa darbi ātri raisās vaļā no skolnieciskuma mākslinieciskajā domāšanā, no nevarības profesionālās meistarības laukā.
- ..[jaunie aktieri] debitēja spoži. Nezinātājs pat nevarētu pateikt, ka tās bija viņu pirmās lomas, - nejuta ne skolnieciskumu, ne piespiestību.
Avoti: 7-1. sējums