skopulīgs
skopulīgs -ais; s. -a, -ā
skopulīgi apst.
Samērā skops1.
PiemēriPuškina laikos skopulīgas muižnieces lika dzimtļaužu meitenēm, ogas lasot, dziedāt. Lai ogas neēstu...
- Puškina laikos skopulīgas muižnieces lika dzimtļaužu meitenēm, ogas lasot, dziedāt. Lai ogas neēstu...
- Kalendāru viņa tautieši dzimtenē izpirks, un viņš [Auseklis] varēs.. parādu nolīdzināt. Tad gan viņš kļūs skopulīgs un krās naudu, lai varbūt iestātos Pēterburgas universitātē.
Avoti: 7-1. sējums