skurbināt
skurbināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
PiemēriIevu smarža skurbina gājējus.
1.1.intrans.
PiemēriPaštaisīts vīns skurbina.
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
PiemēriUzvara skurbina sportistu.
2.1.intrans.
PiemēriViņam blakus guļ zaļokšņa četru bērnu māte. Šī apziņa savdabīgi skurbina. Viņa ir auglīga un stipra, bet viņš viņas vīrs.
Avoti: 7-1. sējums