skurbt
skurbt skurbstu, skurbsti, skurbst, pag. skurbu; intrans.
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt1.
PiemēriSkurbt no vīna.
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot. Reibt (2).
PiemēriViņš pacēla Anitu uz rokām un skaļi iesmējās, skurbdams no laimes..
Stabili vārdu savienojumiGalva skurbst (biežāk reibst).
Avoti: 7-1. sējums