Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skurbums
skurbums -a, v.; parasti vsk.
1.Stāvoklis → skurbt1. Reibums (1).
Piemēri..braukšana skurbumā pārvērtusies Piņģerotam par tādu kā sportu. Viņš lielījās, ka viņu pavadot laime, ne reizes neesot noķerts!
2.Stāvoklis → skurbt2. Reibums (2).
PiemēriLīksmes skurbums.
Avoti: 7-1. sējums