Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skurbs
skurbs -ais; s. -a, -ā
skurbi apst.
1.Tāds, kas skurbina (1).
PiemēriNe mazākā vēja pūsma nesatrauca sastāvējušos, skurbu smaržu piesātināto izcirtuma gaisu.
2.Tāds, kas skurbina (2).
PiemēriLaiks aizritēja skurbā laimes apziņā, ka vari atrasties uz skatuves.
Avoti: 7-1. sējums