skurbs
skurbs -ais; s. -a, -ā
skurbi apst.
1.Tāds, kas skurbina (1).
PiemēriNe mazākā vēja pūsma nesatrauca sastāvējušos, skurbu smaržu piesātināto izcirtuma gaisu.
- Ne mazākā vēja pūsma nesatrauca sastāvējušos, skurbu smaržu piesātināto izcirtuma gaisu.
- ..es allaž noplūcu kādu baltu vai sārtenu pelašķu ziedu. Ilgi to turu pie sejas, kāri ieelpodams skurbo aromātu..
- Gaidi ciemos tad, kad pali sniegu nodzīs Un kad skurbi smaržos marta vakars vēls..
- «Kur tavi zaļie rīti, Sarkanzelta dienvidi un zilie novakari?» - «Atdevu vientuļam vilnim tukšajā liedagā, Skurbam vaivarājam mežnorā..»
2.Tāds, kas skurbina (2).
PiemēriLaiks aizritēja skurbā laimes apziņā, ka vari atrasties uz skatuves.
- Laiks aizritēja skurbā laimes apziņā, ka vari atrasties uz skatuves.
- Daudz bēdu un likstu ir bijis. Laimes mirklis līdz asarām skurbs.
Avoti: 7-1. sējums