Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slaists
slaists -a, v.; sar.
Sliņķis1.
PiemēriAr rūdītiem slaistiem, kas negribēja laboties un vienmēr centās izkulties uz citu rēķina, runāšana bija īsa: tie varēja meklēt darbu citur.
  • Ar rūdītiem slaistiem, kas negribēja laboties un vienmēr centās izkulties uz citu rēķina, runāšana bija īsa: tie varēja meklēt darbu citur.
  • Sabiedrību pilnīgi pamatoti uztrauc pagalmu un ielu blandoņas, kuri bieži vien izaug par slaistiem.
Avoti: 7-1. sējums