slauķis
slauķis -ķa, v.
Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
PiemēriMaruta uzkopa dzīvokli... ar putekļu lupatu rokā viņa līkajā ap.. krēsliem, galdu, palodu.. Tikusi galā ar putekļiem, Maruta nometa slauķi..
- Maruta uzkopa dzīvokli... ar putekļu lupatu rokā viņa līkajā ap.. krēsliem, galdu, palodu.. Tikusi galā ar putekļiem, Maruta nometa slauķi..
- Paņēmis meičas šauteni, viņš ar slauķi ātri izgrūda iespriedušos patronu.
- Vēlāk Jānis iemācīja Elmāram pīt no saknēm, klūdziņām, salmiem un ezera doņiem skaistus groziņus, vācelītes, kāju slauķus.
Stabili vārdu savienojumiKāju slauķis (arī slaukāmais).
- Kāju slauķis (arī slaukāmais) sar. — Kājslauķis.
Avoti: 7-1. sējums