Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slepenpolicists
slepenpolicists -a, v.
slepenpoliciste -es, dsk. ģen. -stu, s.; neakt.
Slepenpolicijas ierēdnis.
PiemēriPirmās divas grāmatas [kratīšanā] slepenpolicisti nevērīgi izšķirstīja un nometa uz palodzes, bet trešo ilgi lasīja un pētīja.
  • Pirmās divas grāmatas [kratīšanā] slepenpolicisti nevērīgi izšķirstīja un nometa uz palodzes, bet trešo ilgi lasīja un pētīja.
  • Pēdējais liecību nodeva kāds slepenpolicists. Viņš apgalvoja, ka viņa pienākumos ietilpis novērot kādu aizdomīgu personu.
Avoti: 7-1. sējums