Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slodzīt
slodzīt slogu, slogi, sloga, pag. slodzīju; trans.
1.Slogot2.
PiemēriSlodzīt sēnes sālīšanai.
2.Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
PiemēriNav lopiņi vēl jāsloga laidaros, var laist leknajos.. atālos, lai ēd zaļu zālīti, nevis grauž sienu.
3.Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Piemēri«Es esmu dzirdējis, viņi visus slogot.. barakā.»
4.reti Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
PiemēriKur savus košos cimdus liksim mēs? Vai lādēs slodzīsim..?
Avoti: 7-1. sējums