slēdziens
slēdziens -a, v.
1.Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
PiemēriSeptiņus mēnešus viņš ārstējas hospitālī. Pēc tam ārstu komisijas slēdziens: frontei nederīgs.
- Septiņus mēnešus viņš ārstējas hospitālī. Pēc tam ārstu komisijas slēdziens: frontei nederīgs.
- Kad Dūmiņš, pārbraucis mājās, pastāstīja Irmai dzirdēto ziņu [par slikto ražu], tā brīdi padomāja, tad izteica savus slēdzienus skaļi: «Bet tad jau šoziem.. maize būs dārga!»
- Es pakāpos uz akmens, lai paskatītos, kas tur notiek, un nācu pie slēdziena, ka esmu ielenkts.
- Pēc ļoti rūpīga darba eksperti.. nonāca pie galīga un kategoriska slēdziena: visās ekspertīzē nodotajās fotogrāfijās redzams viens un tas pats cilvēks..
Stabili vārdu savienojumi(No)nākt pie slēdziena.
- (No)nākt pie slēdziena — Izdarīt, izveidot slēdzienu.
2.loģ. Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
PiemēriDeduktīvs slēdziens.
- Deduktīvs slēdziens.
- Induktīvs slēdziens.
Avoti: 7-1. sējums