slēgts
slēgts -ais; s. -a, -ā
slēgti apst.
1.Divd. → slēgt.
2.Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
PiemēriSlēgta veranda.
- Slēgta veranda.
- Slēgta manēža.
- Uzstāties brīvā dabā uz atklātas estrādes ir nenoliedzami grūtāk nekā dejot slēgtā zālē uz skatuves.
- Lieveņa sānu sienas dažkārt aizpina zariem vai aizklāja dēļiem. Pakāpeniski veidojās slēgts lievenis ar kapitālām sienām..
- Vaļējo peldbaseinu ar ūdens sildīšanu varēsim izmantot tikai vasarā. Sovhoza vadība sola nākamgad.. pārbūvēt baseinu par slēgto.
2.1.Tāds, kura virsbūvei ir jumts vai arī sienas un jumts (par transportlīdzekļiem, to daļām).
PiemēriSlēgta kravas kaste.
- Slēgta kravas kaste.
- Traktora slēgtā kabīne.
- ..Zentu ar Ziedīti iesēdināja slēgtā mašīnā un veda kaut kur projām.
- ..transportam tiek norīkoti divi nepārtraukti kursējoši vilcienu sastāvi, katrs ar četrpadsmit platformām un dažiem slēgtajiem vagoniem.
2.2.Tāds, ko no visām pusēm ierobežo žogs, arī celtnes.
PiemēriSlēgts parks.
- Slēgts parks.
- Slēgts pagalms.
2.3.Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
PiemēriGlabāt zāles slēgtā pudelē.
- Glabāt zāles slēgtā pudelē.
- ..uzlej tiem [pākšaugiem] aukstu ūdeni.. un slēgtā katlā nepārtraukti lēni vāra.
3.Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
PiemēriĻoti dekoratīvi un eleganti izskatās šalle vai lakats cienījama vecuma sievietēm, kaut arī viņu tērps mēdz būt.. slēgts, ar garām vai pusgarām piedurknēm.
- Ļoti dekoratīvi un eleganti izskatās šalle vai lakats cienījama vecuma sievietēm, kaut arī viņu tērps mēdz būt.. slēgts, ar garām vai pusgarām piedurknēm.
- ..pie kakla izgriezuma piestrādā slēgto apkakli.
3.1.Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
PiemēriSlēgtas kurpes no gaisu necaurlaidīgiem materiāliem valkājamas tikai pāris stundas..
- Slēgtas kurpes no gaisu necaurlaidīgiem materiāliem valkājamas tikai pāris stundas..
4.Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
PiemēriSlēgts konkurss.
- Slēgts konkurss.
- Slēgtas sacīkstes.
- Slēgta tiesas sēde.
- Slēgta teātra izrāde.
- Slēgta televīzijas sistēma.
- Kabinetšefs: Lai gan es nupat sēdi pasludināju par atklātu, man tūlīt jāaizrāda, ka tā ir slēgta un augstākā mērā slepena sēde. Tāpēc tā netiks protokolēta.
- Ja daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieku skaits ir ierobežots, to [līgumu] dēvē par slēgtu, un jauni dalībnieki līgumam var pievienoties tikai ar esošo dalībnieku piekrišanu.
- Leinasaru nometināja slēgtā pansijā uz jūras krasta. Iziet nekur nedrīkstēja. Ārsts ik dienas ārstēja roku.
5.med. Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
PiemēriSlēgtā lūzuma gadījumā bojāts kauls un apkārtējie audi, bet āda ir vesela. Vaļējam lūzumam raksturīgs arī ādas bojājums - brūce.
- Slēgtā lūzuma gadījumā bojāts kauls un apkārtējie audi, bet āda ir vesela. Vaļējam lūzumam raksturīgs arī ādas bojājums - brūce.
- Smadzeņu satricinājums.. ir biežākais smadzeņu slēgto traumu veids.
6.tehn. Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
PiemēriSlēgts gultnis.
- Slēgts gultnis.
- Slēgtā vēdināšana.
7.mat., loģ. Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms.
PiemēriSlēgta kopa.
- Slēgta kopa.
- Slēgta jēdzienu sistēma.
7.1.ģeom. Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu. Tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
PiemēriSlēgta līnija.
- Slēgta līnija.
- Saka, ka ģeometrisks ķermenis ir ierobežota, slēgta telpas daļa. Ģeometrisku ķermeni no pārējās telpas norobežo virsma.
Stabili vārdu savienojumiSlēgta ierinda (arī rinda). Slēgta zilbe. Slēgtais reids.
- Slēgta ierinda (arī rinda) — Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
- Slēgta zilbeval. — Zilbe, kas beidzas ar līdzskani.
- Slēgtais reidsjum. — Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
Avoti: 7-1. sējums