slēģi
slēģi -u, vsk. slēģis, -ģa, v.
1.Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
Piemēri..beidzot mēs savām mājām pierīkosim slēģus, lai laukā nespīd ne gaismas stariņš un lai otrs... nevarētu ieskatīties iekšā.
- ..beidzot mēs savām mājām pierīkosim slēģus, lai laukā nespīd ne gaismas stariņš un lai otrs... nevarētu ieskatīties iekšā.
- Šaurajā.. pagalmiņā iznāca veca sieviņa.. Ņēmās vērt vaļā logu slēģus.
- Kapu sargs uzkāpa zvanu tornī.. Citu pēc cita sirmgalvis atvēra torņa lūku slēģus. Nu ap viņu brāzmoja caurvējš..
2.apv. Izcirtumi (mežā).
PiemēriIegriežamies pa tecinu mežā un ejam līdz sūnu kalniņam... Aiz kalniņa sākas izcirstie slēģi un retumis atstātās sēklu priedes.
- Iegriežamies pa tecinu mežā un ejam līdz sūnu kalniņam... Aiz kalniņa sākas izcirstie slēģi un retumis atstātās sēklu priedes.
Avoti: 7-1. sējums