slīkt
slīkt slīkstu, slīksti, slīkst, pag. slīku; intrans.
1.Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..upe divas reizes tikko neatņēma man dzīvību. Kad pirmo reizi slīku, biju tikai četrus gadus vecs puišelis.
Stabili vārdu savienojumiSlīkt (arī mirkt) (vienās) asarās.
1.1.pareti Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
Piemēri«Man stāstīja draugs.., ka reiz kāds putnu mednieku kuteris slīcis. Avārijas brīdī koks gulējis un nelaimi pamanījis tikai tad, kad ūdens jau smēlies mutē.»
1.2.Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
PiemēriKartupeļi slīkst ūdenī.
2.Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
PiemēriTrīscollīgās haubices pārbīdītāji ir pāri kāju lieliem iestiguši.. kā maizes mīkla lipīgajā Kromu mālā, un nu uz strēlnieku rokām paceltās šaujamās ierīces, riteņi un lafete slīkst glumajā zemē.
3.Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
Piemēri..tas ir Jānis Robežnieks, ar kuru.. [Andrejs] Upīts parāda, ka tādam jaunsaimniekam rokas saistītas, tas neglābjami slīkst parādu jūgā..
3.1.pārn. Morāli pilnīgi degradēties.
PiemēriRedzi, ka [cilvēks] slīkst, bet pasniegto roku neņem. Ko vēl darīt, kā audzināt?
Avoti: 7-1. sējums