Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smerčs
smerčs -a, v.
Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
PiemēriMākoņa virzienā smerča diametrs parasti palielinās, un tas atgādina izliektu konusu, kura virsotne vērsta pret zemi.
  • Mākoņa virzienā smerča diametrs parasti palielinās, un tas atgādina izliektu konusu, kura virsotne vērsta pret zemi.
  • Smerčs bieži vien kā piltuve noslīd no gubu lietusmākoņiem un pretim šai piltuvei no zemes paceļas otra piltuve, kas rauj sevī putekļus vai kādus citus vieglus priekšmetus - skaidas, sienu, salmus.
  • ..drūmais padebesis slīga lejā, jūra kāpa tam pretī; izveidojās.. smerčs - ūdens stabs, ko nekāds spēks nespēj satriekt. ..jūrnieki labi zināja, ka šī varenā piltuve spēj pārvietoties ar milzīgu ātrumu..
Avoti: 7-2. sējums