smērēties
smērēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Ziesties (piemēram, ar ziedi, krēmu u. tml.).
PiemēriSmērēties ar krēmu.
2.Kļūt netīram, traipīties.
PiemēriDrēbes smērējas.
2.1.Darīt sevi netīru.
PiemēriBērns smērējas ar māliem.
2.2.pārn. Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
PiemēriBrīviņš plati atmeta ar roku. «Nav vērts smērēties! Lai sūdz, ko viņš man var padarīti»
3.Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
PiemēriSvaigi krāsota siena smērējas.
Avoti: 7-2. sējums