snaudiens
snaudiens -a, v.
Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
PiemēriDomas kļuva saraustītas un gurdenas, uzmācās snaudiens...
- Domas kļuva saraustītas un gurdenas, uzmācās snaudiens...
- «Man snaudiens uznāca,» meita taisnojās. - «Jā... Laikam lietus, vai, būs,» māte piekrita.
- sal. «Ko?» Ferdinands pamodās it kā no snaudiena.
Avoti: 7-2. sējums