Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
snāt
snāt snāju, snāj, snāj, pag. snāju; intrans.; sar.
Steidzīgi iet, nākt.
PiemēriNo šīs vietas līdz mājai atlika ko snāt minūtes desmit.
Avoti: 7-2. sējums