spička
spička -as, s.; novec.
1.Sērkociņš.
Piemēri..viņš nospļāvās, izvilka pīpi, uzpīpēja un nodzēsa spičku rūpīgi ar pirkstiem.
1.1.pārn. Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms.
Piemēri«Man tādas runas rakstīt ir tīrā spička.»
1.2.pārn. Tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
PiemēriBet augumā [meitene] salīdzinājumā ar mums, puikām, tīrā spička. Un tomēr ņipra, kustīga, īsta ūdenszālīte.
Avoti: 7-2. sējums