Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spraukstēt
spraukstēt parasti 3. pers., spraukst, pag. spraukstēja; intrans.
Spraukšķēt.
Piemēri..no preču: stacijas puses sāka spraukstēt apdullinoši sprādzieni.
  • ..no preču: stacijas puses sāka spraukstēt apdullinoši sprādzieni.
  • Vienlaikus ar dūmiem, uzplaiksnīja arī uguns. Kaut kas tur spraukstēja un krakšķēja.
Avoti: 7-2. sējums