Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spurts
spurts -a, v.; fizk.
Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
PiemēriTribīnes iešalcās. Te notika, cīņa, īsta saraušanās, kāda sen nebija redzēta. Mellacis sāka spurtu, atkal izrāvās uz priekšu..
  • Tribīnes iešalcās. Te notika, cīņa, īsta saraušanās, kāda sen nebija redzēta. Mellacis sāka spurtu, atkal izrāvās uz priekšu..
  • Kādu mirkli, kādu pavisam netveramu mirkli ātrāk par saviem sāncenšiem nobeiguma spurtu sāk Reinis ar Persiju.
  • pārn. Cik brīnumskaists šķiet jauno dzietu spurts pēc silta lietus.
Avoti: 7-2. sējums