Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spēcinieks
spēcinieks -a, v.
spēciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Fiziski spēcīgs cilvēks.
Piemēri..vīri, atspērušies kā vērši degošu durvju priekšā, turējās, lai viņus ar virvi pāri baltajai strīpai nepārvelk tās otrajā galā pieķērušies spēcinieki no Mērsraga, Ventspils vai Lapmežciema.
Avoti: 7-2. sējums