spītīgs
spītīgs -ais; s. -a, -ā
spītīgi apst.
1.Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
PiemēriSpītīgs bērns.
- Spītīgs bērns.
- Tāds vecs ķēms ir ciešāk kopjams par mazu bērnu, tikai spītīgāks un neiecietīgāks tāds vecis ir.
Stabili vārdu savienojumiSpītīgs kā ēzelis.
- Spītīgs kā ēzelis sar. — Saka par spītīgu cilvēku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs raksturs.
- Spītīgs raksturs.
- Spītīga seja.
- Spītīgas acis.
- Otrā rītā Edgars un Kristīne satikās pie brokasta galda. Viņš izskatījās bāls un spītīgs un sveicināja viņu īsi..
- Kad Viktorija pēc operācijas kustējās vārgi un arī garā vairs nebija tik spītīga un asa, māte vairākkārt runāja ar vedeklu par Mirandu..
- ..nobijies laikam viņš tomēr nav, jo spītīgā tiešumā raugās uz mācītāju Kēlbrantu.
- Grūti ir iemācīties lūgt piedot, labāk jau spītīgi klusēt un neatzīt sevi par vainīgu.
- Uzraugs:.. ja jūs arī turpmāk spītīgi liegsities, tad ir droši, ka cietumā nāksies pavadīt vairākus gadus.
- pārn. Ai, Alūksne,.. bieži esi ļāvusi man jaust to spēku spītīgo, kas malēniešos dzīvo..
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpītīgs ēzelis.
- Spītīgs ēzelis.
- Spītīgi riet.
- Zirgi ir dažādi... Daži ir tramīgi, spītīgi, neuzticami.
- Un kad man pietiks spītīgā brieža gribas, Ar drosmes ragiem caur visiem biezokņiem skriešu.
1.3.pārn. Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLakstīgala pamīņājās, apjucis noglauda ķiteļa spītīgās krokas..
- Lakstīgala pamīņājās, apjucis noglauda ķiteļa spītīgās krokas..
- ..Zigis skaidri saskatīja drauga spītīgo, melno matu cekulu, kas tikai rītos, krietni samērcēts aukstā ūdenī, kādu laiku paklausīgi piegūla platajai pierei.
- Bet pēc pāris mirkļiem viņi atkal no jauna ķeras pie spītīgajiem skaitļiem un sarežģītajiem rēķiniem, raujas tā, ka pakauši kūp.
1.4.pārn. Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pieticīgā, spītīgā zāle izbāzusi savu zaļo stiebru adatas cauri pelēkajai grants kārtiņai.
- ..pieticīgā, spītīgā zāle izbāzusi savu zaļo stiebru adatas cauri pelēkajai grants kārtiņai.
- Mans ir Latvijas rudens, kad vesela krāsu orģija trako pa lapotnēm.., manas ir tās spīdīgās, spītīgās lapas, kas nenotriecamas turas pie plikajiem zariem..
- ..Aizlaidās putni, un ledus paslēpa zivis... Spītīga, cieta un skopa bij daba..
Avoti: 7-2. sējums