stabilitāte
stabilitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stabils1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVielas stabilitāte.
- Vielas stabilitāte.
- Ātruma stabilitāte.
- Pilsētās, ceļot 8 un vairāk stāvu namus, paneļus lietderīgi saistīt ar karkasu, lai panāktu lielāku ēkas stabilitāti.
- Lai nodrošinātu piekabes stabilitāti, novietojot to stāvvietā, jāpierīko atbalsts..
- ..trolejbuss sāka kustēties un viņu plaukstas beidzot bija aizstiepušās līdz stienim, kas deva zināmu stabilitāti ļaužu piedrūzmētajā ejā.
2.Vispārināta īpašība → stabils2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValsts stabilitāte.
- Valsts stabilitāte.
- Politikas stabilitāte.
- Cenu stabilitāte.
- Tautas varonības, vitalitātes, izturības apzināšana, folkloras estētiskās un ētiskās vērtības ar savu nezūdamību pieder pie tādiem faktoriem, kas.. palīdz radīt cilvēkam iekšējo stabilitāti, vairo cieņu pret savu un citām nācijām..
- Personības morālā stabilitāte - tas ir būtisks literatūras jautājums, jo cilvēks ne tikai dzīvo sabiedrībā, bet to arī veido.
- Īpaši jau sievietēm nepieciešama stabilitāte. Pamats zem kājām. Miera dzīve - tā mums ir un paliek pati lielākā vērtība.
Avoti: 7-2. sējums