stabulēt

stabulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.

1.Spēlēt stabuli (1).

Piemēri..Dzintim aizvien vairāk iepatikās stabules. Katru brīvu brīdi viņš.. stabulēja, un ar katru jaunu stabuli skaņa kļuva dzidrāka..

..Dzintim aizvien vairāk iepatikās stabules. Katru brīvu brīdi viņš.. stabulēja, un ar katru jaunu stabuli skaņa kļuva dzidrāka..
Zēns lika pie mutes stabuli Un stabulēja Pa vējam. Un stabulēja Pret vēju.
..Pie mana loga stabulē gani.
pārn. Man tavi [dzimtā zeme] putni ausīs stabulēja..
pārn. Meža valka kārkli stabulēja, pats strauts - ērģelēja.

1.1.trans.

PiemēriViņš taču vienmēr ir stabulējis savu.. stabulīti..

1.2.trans. Atskaņot ar stabuli (1).

PiemēriStabulēt dziesmu.

Stabulēt dziesmu.
pārn. ..putni pa vienam un veselos baros dzied un stabulē brīnišķas melodijas, līdz dzelmei dvēseli skarot.

1.3.pārn. Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).

PiemēriVējš pakšķos gaudo un smilkst, bet pussagruvušās baznīcas noteku caurulēs stabulē kā uz ērģelēm.

Vējš pakšķos gaudo un smilkst, bet pussagruvušās baznīcas noteku caurulēs stabulē kā uz ērģelēm.
..Vecrīgas vējš stabulē jumta apsūbējušajos kārniņos.

1.4.trans.

Piemēri..vējš stabulē griezīgas melodijas.

2.sar. Raudāt, gari stiepjot skaņas.

Piemēri..kučiera Andris.. taustīja sānus un stabulēja tik bēdīgi, it kā dievs viņu vienu pašu būtu pametis grēku plūdu briesmās.

..kučiera Andris.. taustīja sānus un stabulēja tik bēdīgi, it kā dievs viņu vienu pašu būtu pametis grēku plūdu briesmās.
..pametis ar galvu uz aizmuguri (kur mazais stabulēja un taurēja jo uzstājīgi!) un nozibinājis baltos zobus, tas [šoferis] jautri apvaicājās: «Nu, kas tad jums tur ir par desām?»

2.1.trans.; pārn. Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.

Piemēri..tūlīt arī vērās logs, un tante saldi stabulēja tumsā: «Vai, kādi labi bērni! Un visi atnākuši, nē, tavu prieku...»

..tūlīt arī vērās logs, un tante saldi stabulēja tumsā: «Vai, kādi labi bērni! Un visi atnākuši, nē, tavu prieku...»

Avoti: 7-2. sējums