staipīgs
staipīgs -ais; s. -a, -ā
staipīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
PiemēriStaipīga masa.
- Staipīga masa.
- Staipīgi sveķi.
- Staipīga biezputra.
- Ilgi maisīt un vārīt nedrīkst, jo tad ķīselis kļūst šķidrāks un staipīgs.
- Jo dabiskais vazelīns ir caurspīdīgāks, bezkrāsaināks un staipīgāks, jo vazelīns ir labāks.
- ..ilgāk uz vietas nostāvēt viņš varēja tikai tad, kad no pelēcīgajiem, staipīgajiem tēlnieku māliem kaut ko lipināja.
- Putraimu novārījuma konsistencei jābūt staipīgai, gļotainai.
2.Tāds, kas samērā viegli stiepjas (1).
PiemēriStaipīga dzija.
- Staipīga dzija.
- Staipīgs audums.
- Pārāk strauji kodināt matus nav ieteicams, jo tie var kļūt trausli un staipīgi..
Avoti: 7-2. sējums