Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stieple
stieple -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
PiemēriTieva stieple.
Stabili vārdu savienojumiStieples (arī virves) dejotājs.
1.1.ģen.: stiepļu, adj. nozīmē Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma. Tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
PiemēriStiepju trose.
Avoti: 7-2. sējums