Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stiepīgs
stiepīgs -ais; s. -a, -ā
stiepīgi apst., reti
Staipīgs.
PiemēriRunāja viņš mīksti, pašļupstēdams, vārdus it kā iepriekš apviļādams, muti virājot, kaktiņos allaž turējās sasīkstējis stiepīgs miklums.
Avoti: 7-2. sējums