stiepties
stiepties stiepjos, stiepies, stiepjas, pag. stiepos; refl.
1.Refl. → stiept1. Tikt stieptam.
PiemēriAdījums stiepjas.
Stabili vārdu savienojumiStiepties (arī (ie)vilkties) garumā.
1.1.Būt staipīgam (1).
Piemēri«Redziet, te ir mīkla. Ja to saņem un paceļ, mīkla stiepjas. Jo garāku to var izstiept, jo augstāks lipekļa saturs miltos.»
2.Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriIeraudzījis tēvu, Sēja mehāniski stiepjas taisns..
2.1.Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
PiemēriPapiross sen izsmēķēts, Jorens īdzīgi stiepjas pēc pelnu trauka.
3.Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..līdz ziemai vēl noteikti stiepšos un briedīšu, un tad man jauns uzvalks būs vienkārši nepieciešams.
3.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriZāles paaugās garākas vienā stundā, un, cik ātri tās stiepās, varēja redzēt no zemēm, kas bij vēl uzķērušās to galos.
3.2.pārn. Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
Piemēri..dienas jau stiepās garākas, neatvairāmi tuvojās pavasaris..
4.parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
Piemēri..līdz pašam Uniona sporta laukumam joprojām stiepās pajūgu, mašīnu un furgonu rinda.
4.1.Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
Piemēri..celiņi, kas stiepās no istabas uz laidaru, klēti, rijām un laukiem, bija it kā mūžības iemīti..
5.sar. Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus). Stiept (5).
PiemēriLīdz krūmu pudurim ir soļus piecdesmit, ko skriet. Mēs stiepjamies kā zaķi, un aiz muguras un pa labi paliek klajums, kurā.. mēž vācu ložmetējs.
5.1.Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot).
Piemēri«Ko tu tik tālu viens stiepsies ar divriča ratiņiem! Ja jau patiesi raža izrādīsies tik liela, tad palīdzēšu pārstumt mājās.»
Avoti: 7-2. sējums