stiept
stiept stiepju, stiep, stiepj, pag. stiepu; trans.
1.Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
PiemēriStiept audumu.
Stabili vārdu savienojumiStiepjams jēdziens. Stiept (arī vilkt) garumā.
1.1.Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
PiemēriPēc brīža viņi ķeras pie krāsotāju auklas, ko var nosaukt arī par paresnu diegu. Nosmērē ar ogli un stiepj gar sienu pie paša griestu liekuma, kur ies jaunā svītra.
1.2.pārn. Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi.
Piemēri«Tev būtu iznācis labs stāsts; kāpēc taisīji romānu? «Galvenais» [redaktors] saka - pārāk stiepts un samākslots.»
2.Spraigi iztaisnot, arī iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
PiemēriBitiene arī tagad ievērojusi braucējus, plaukstu virs acīm turēdama, stiepa kaklu, likās, galva patlaban notrūks.
2.1.Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
Piemēri..Strautiņš stiepa viņai pretim naudas paku un sauca: «Še, izskaiti naudu!»
2.2.Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
PiemēriApkārt pletās parks ar veciem ozoliem, kuri uz visām pusēm stiepa savus kreveļainos zarus.
2.3.pārn. Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) — piemēram, par celtnēm.
PiemēriTas [velkonis] aizbrauca uz Dānijas krastu, kur pusnakts debesīs stiepa savus torņus teiksmainā prinča Hamleta pils.
3.Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
PiemēriStiept skaņas.
4.Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
Piemēri..parādās Krastiņš un aiz viņa tā palīgs Vāvere. Abi tusnīdami stiepj ložmetēju..
5.sar. Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus).
PiemēriViņš samauc cepuri un stiepj ar visām kamašām dobei pāri.
Avoti: 7-2. sējums