Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stieple
stieple -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
PiemēriTieva stieple.
  • Tieva stieple.
  • Resna stieple.
  • Tērauda stieple.
  • Vara stieple.
  • Alumīnija stieple.
  • Telefona stieple.
  • Daudzus Liepājas rūpniecības ražojumus sūta ārpus Latvijas PSR - šķirņu dzelzs velmējumus, stieples, skārdu..
  • ..sēnes [žāvēšanai] var savērt uz auklām vai nerūsoša metāla stieplēm..
  • Ar mīkstu stiepli viņi nostiprina cauruļu izolāciju..
  • Apklust baterijas uztraukumā: Strēlnieki jau kust pie vācu stieplēm. Rāviens vēl - un pāri vācu žogiem Lec tie ierakumos karstām šaltīm.
Stabili vārdu savienojumiStieples (arī virves) dejotājs.
1.1.ģen.: stiepļu, adj. nozīmē Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma. Tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
PiemēriStiepju trose.
  • Stiepju trose.
  • Stiepļu siets.
  • Stiepju pinums.
  • Stiepļu olgriezis.
  • Stiepļu uzmava.
Avoti: 7-2. sējums