Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stobriņtārpi
stobriņtārpi -u, vsk. stobriņtārps, -a, v.; zool.
Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
PiemēriDūņainās vietās.. visbiežāk sastop stobriņtārpus. Tie ir sārti, dažus centimetrus gari tievi tārpi, kas slēpjas no dūņām veidotos stobriņos.
Avoti: 7-2. sējums