Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stražņiks
stražņiks -a, v.; vēst.
Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriIznāca pils sulainis un paziņoja stražņikiem, ka lielkungs pavēlējis vest arestētos uz pils lieveni parka pusē,.
  • Iznāca pils sulainis un paziņoja stražņikiem, ka lielkungs pavēlējis vest arestētos uz pils lieveni parka pusē,.
  • Vācu baroniem viņu muižās tā kā tā nebūs vairs palikšana, bet reizē ar viņiem lai pazūd arī stražniki un uradņiki..
Avoti: 7-2. sējums