Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stražņiks
-a, v.; vēst.
Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriIznāca pils sulainis un paziņoja stražņikiem, ka lielkungs pavēlējis vest arestētos uz pils lieveni parka pusē,.
Avoti: