Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strebulīgs
strebulīgs -ais; s. -a, -ā
strebulīgi apst., sar.
Karstgalvīgs.
PiemēriLiepājnieks Driega, vienkāršs būvstrādnieks, mazliet strebulīgs un pārsteidzīgs, bet par to nenokausējams meistars visādās izdomās, vissarežģītākos gadījumos nepalika bez padoma.
Avoti: 7-2. sējums