Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
streļķis
streļķis -ķa, v.; sar.
Latviešu strēlnieks1.
PiemēriPuikas uzņem kursu Cauri sēkļiem, lodēm. Streļķi nepadodas.
  • Puikas uzņem kursu Cauri sēkļiem, lodēm. Streļķi nepadodas.
  • Streļķi vēro, pieplakuši malai, Zemes plaukstu ierakumam priekšā.
  • Vecais Grava, pārnākot no streļķiem, te tuvu jūras malai saņēma zemes strēli.
Avoti: 7-2. sējums