strēlnieks
strēlnieks -a, v.
strēlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Kājnieku karaspēka karavīrs.
PiemēriStrēlnieku divīzija.
2.v.; vēst. Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
PiemēriDivsimt septiņdesmit bruņinieki nodomāja sadalīties trīs pulkos: pa priekšu soļošot šķēpneši, centrā - loka strēlnieki un aiz tiem - bruņās tērpti karavīri.
Avoti: 7-2. sējums