strādīgs
strādīgs -ais; s. -a, -ā
strādīgi apst.
1.Tāds, kas daudz strādā. Tāds, kuram patīk strādāt. Arī darbīgs, čakls.
PiemēriViņa bija arī ļoti strādīga, visu ko prata, un, kad mājās ķērās pie darbiem, brīžiem likās, ka notiek brīnumi..
1.1.Tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem).
Piemēri..šoreiz runa būs par strādīgiem un čakliem kukaiņiem - skudrām.
Avoti: 7-2. sējums