strīķējums
strīķējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → strīķēt1.
PiemēriVecā izmēģinātā izkapts.. iztrīta kā nātre, bet ko tas palīdzēja, ja pirmajā strīķējumā zobu tā kā tā apraus.
Avoti: 7-2. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis