stupāt
stupāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriNo otrā stāva kāds smagi stupāja lejup pa kāpnēm.
- No otrā stāva kāds smagi stupāja lejup pa kāpnēm.
- ..aizvien vairāk paļaudamās uz kājām, es truli stupāju pa sniega žurgu..
- Tas bija mazs kucēns, strupām kājām un krietni apvēlies. Pat ticis brīvībā, viņš istabas pustumsā stupāja uz vienu pusi, uz otru, un viņa kājas uz grīdas dēļiem plakšķēja vien.
Avoti: 7-2. sējums