Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stupāt
stupāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriNo otrā stāva kāds smagi stupāja lejup pa kāpnēm.
Avoti: 7-2. sējums