Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stupīds
stupīds -ais; s. -a, -ā
stupīdi apst.
Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
Piemēri..katra absolūta pieņemšana Voltēram likās tikpat stupīda kā absolūta atraidīšana.
Avoti: 7-2. sējums