stāvums
stāvums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → stāv. Šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalna stāvums.
2.Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā). Stāvs (Parasti reljefa) veidojums.
PiemēriBēris vilka izstiepies, pašā stāvumā gandrīz vai pieplakdams, bet neapstājās.
Avoti: 7-2. sējums