stāvums
stāvums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → stāv. Šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalna stāvums.
- Kalna stāvums.
- Jumta stāvums.
- Kāpņu stāvums.
2.Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā). Stāvs (Parasti reljefa) veidojums.
PiemēriBēris vilka izstiepies, pašā stāvumā gandrīz vai pieplakdams, bet neapstājās.
- Bēris vilka izstiepies, pašā stāvumā gandrīz vai pieplakdams, bet neapstājās.
- ..viņa beidzot nokāpa lejā pa krastmalas stāvumu līdz laivai.
- Vislielāko piekrišanu iemantoja kalnu buks ar savu veiklo kāpaļāšanu pa mūriem un jumtiem. No vislielākā stāvuma viņš nebaidījās lēkt zemē..
- Māja stāv pakalnē - aizmugurē sākas klinšaini stāvumi un kritumi, diezgan mežonīgs nostūris..
Avoti: 7-2. sējums