Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stāvvilnis
-ļņa, v.
1.Vilnis, kam periodiski mainās izmēri, tam šūpojoties uz vietas.
PiemēriViss kanjons - nepārtraukti sliekšņi ar daudziem virsūdens un zemūdens akmeņiem, lielu straumes ātrumu, stāvviļņiem augstumā līdz pusotra.. metra.
2.fiz. Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
PiemēriStāvviļņa antena.
Avoti: