Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stīpa
stīpa -as, s.
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
Piemēri..klētiņas nojumē aiz izrakstītiem stabiem izvelta tikko drāztām lazdas stīpām sastīpota kāpostu baļļiņa.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
PiemēriBasketbola groza stīpa.
Avoti: 7-2. sējums