stīvināt
stīvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Cietināt1.
PiemēriStīvināt aizkarus.
- Stīvināt aizkarus.
- Stīvināt galdautu.
- Ar baltu un, stīvinātu ķiteli uz rokas ienāca māsa Gārša.
- Balto kreklu Atis guļot bija saburzījis, un tomēr - tas bija stīvināts krekls!
- ..skatos muzeju fotogrāfijās divdesmitgadīgo puišu sejās,.. uzskrullētajās ūsās un stīvinātajās apkaklītēs.
Avoti: 7-2. sējums